2024. gada janvārī es sapratu, ka būšu vecs ļoti ilgu laiku.
Tā bija šausmīgi dīvaina sajūta.
Mēs sagaidījām jauno gadu ar mūsu Spānijas ģimeni mazā pilsētiņā Roses, pie Francijas robežas.
1. janvārī mēs pusdienojām skaistā restorānā jūras krastā.
Vienā brīdī es pacēlu galvu un sapratu, ka es varētu būt mazbērns praktiski visiem, kas nesēdēja pie mūsu galda.
Tie bija cilvēki gados, ļoti labi ģērbti.
Viņi baudīja dzīvi, atpūtās pie jūras, ēda jūras veltes un dzēra garšīgus vīnus.
Arī mūsu Spānijā dzīvojošie radi savos 60+ gados regulāri ceļo, kāpj kalnos, tusē ar draugiem…
Un tas ir FANTASTISKI!
Es par uzkrājumiem un investēšanu gan interesējos, gan runāju jau vairākus gadus.
Bet tikai šonedēļ man patiešām “noklikšķēja”, ko nozīmē uzkrājums vecumdienām.
Es vēlāk teicu Zanei:
“Zini, kas, manuprāt, ir ļaunākais?”
“Ļaunākais ir brīdis, kad tev pienāk 65 un tu saproti, ka nākošie 20-30 gadi būs jāpavada finansiālā stresā.”
“Nemaz nerunājot par to, ka tu nevarēsi darīt, ko vēlies…”
Es sametu investīciju kalkulatorā pāris skaitļus:
👉 Ja cilvēks savos 30 gados sāktu investēt €150/mēn, viņam līdz 65 būtu uzkrāts starp €480,707 – €1,288,816.
👉 Taču, ja varētu investēt €300/mēn, tad starp €961,413 – €2,577,632.
Pieņemot, ka attīsties karjerā un ik gadu ceļas alga, varētu atvēlēt katru gadu investēt nedaudz vairāk.
Ko labi pelnošam cilvēkam nozīmē spēt “upurēt” no šodienas un atlikt €150-€300 / mēn?
Tas būtu sava veida sitiens pa kabatu – neapšaubāmi.
Bet, ja alternatīva ir pēdējos 20-30 dzīves gadus pavadīt finansiālā stresā…?
Tas man bija sava veida reality checks un atgādinājums, cik svarīgi ir turpināt investēt – un turpināt darīt to regulāri.
