Es to varu nopirkt, bet nevaru atļauties

Mans draugs Artūrs man vienreiz pateica frāzi, ko es nekad neaizmirsīšu: “Es to varu nopirkt, bet es to nevaru atļauties”.

Es esmu runājis ar cilvēkiem, kas pelna 600-700 eiro mēnesī un saka, ka, dzīvojot Latvijā, ir praktiski nereāli kaut ko iekrāt. Visdrīzāk viņiem ir taisnība. Ja man šodien būtu jādzīvo ar 600 eiro mēnesī, man nebūtu viegli. 

Bet es esmu arī runājis ar cilvēkiem, kas pelna vairāk nekā 2000 eiro mēnesī un saka precīzi tos pašus vārdus.

Vai viņiem arī ir taisnība?

Iepriekšējā rakstā es runāju par pāris trikiem, kas tev var palīdzēt automatizēt un vienāršot krāšanu. 

Bet varbūt tev neviens no tiem trikiem nepalīdz, jo tev vienkārši nav, no kā iekrāt – neatkarīgi no tā, cik tu pelni.

Šodien parunāsim par to, kā iespējams kontrolēt izmaksas, lai potenciāli iekrātu vairāk.

Mums dzīvē ir divu veidu izdevumi – lielie (fiksētie) izdevumi un mazie (mainīgie) izdevumi.

Lielie izdevumi ir mājoklis, transports un pārtika. Tie ir plus/mīnus līdzīgi no mēneša uz mēnesi un bez tiem mēs īsti nevaram dzīvot. Lielajiem izdevumiem teorētiski vajadzētu sastādīt lielāko daļu no mūsu mēneša tēriņiem.

Mazie izdevumi ir principā viss pārējais. Tie ir mainīgie izdevumi. Tās ir gan lietas, bez kurām tu mierīgi varētu dzīvot (Netflix, kafija un kruasāns), gan arī tas, kur tu vienu mēnesi vari iztērēt, bet nākamajā nē (televizors, ceļojums).

Kad runa ir par mazajām izmaksām, lielākā daļa no mums dzīvojas pa vienu vai otru grāvi. 

Kā mēs zinām – ja tu dzīvojies pa grāvi, tad bikses ir slapjas, un slapjās biksēs neviens nav priecīgs.

Mēs tipiski vai nu fokusējamies uz mazajiem izdevumiem pārāk daudz , vai ignorējam tos pavisam.

Ignorēt mazās izmaksas pavisam nozīmē vispār nezināt, kur un cik tu iztērē. Tā dzīvoja mans čoms X no iepriekšējā raksta. 

Redziet, viņš bija geimeris. Tas ir cilvēks, kam hobijs ir datorspēles un tamlīdzīgas lietas. Citam hobijs varbūt ir makšķerēšana, mājās ir 17 dažādas makšķeres un citas lietiņas, kas makšķerniekiem ir mājās – tas nav nekas slikts. Hobijus mums visiem vajag.

X patika geimot un arī tērēt naudu uz dažādiem spēļu artifaktiem, piemēram, pirkt visādus zobenus, ko likt pie sienas, protams, pirkt pašas spēles, kas maksā bargu naudu, utml.  Mūsu sarunas laikā viņš nezināja, cik viņš iztērē uz hobija lietām, bet zināja, ka tas ir daudz. Viņš  arī īsti nezināja (pat ne aptuveni) cik viņš iztērē uz tādām lietām, kā kafija pa ceļam uz darbu, aliņš, kad tiecies ar draugiem un citi sīkumi.

Tas ir pirmais grāvis – tu tērē naudu neapzināti un pat īsti nezini, kur.

Otrs grāvis ir fokusēties par daudz uz mazajām izmaksām. Tas nozīmē zināt, cik maksā majonēze četros dažādos veikalos, un ziemā neuzsildīt mašīnu pirms braukšanas, jo negribi lieki iztērēt degvielu.

Skaitīt katru sīkumu jau arī nav nekas slikts, ja tev to patīk darīt, un ja tas tev palīdz justies labāk, ka esi ietaupījis. Taču nevajag dzīvot ilūzijā, ka šāda veida ietaupīšana patiešām būtiski izmainīs tavu dzīvi.

Ja tu tērē ļoti daudz laiku un enerģiju, lai izdomātu, kā ietaupīt 20 eiro gadā, to enerģiju varētu drīzāk fokusēt uz lietām, kas tev palīdzētu nopelnīt pārsimts eiro gadā vairāk. Bet par ienākumu celšanu es parunāšu citā reizē.

“Valter, tad ko darīt ar mazajām izmaksām – skaitīt vai neskaitīt?”

Pirmais – nemīcies pa grāvjiem. Ar sausām biksēm ir vieglāk domāt.

Otrais – tev ir jāiemācās “tērēt apzināti”. Tas nozīmē vispirms saprast, kur tu vispār iztērē savu naudu.

Te būs izaicinājums no manis, kā to iemācīties.

  1. Sadali mainīgos izdevumus kategorijās, piemēram, pusdienas darbā, abonementi, nomaksas, našķi, izklaides, apģērbs utml.
  2. Divus mēnešus turpini dzīvot, kā dzīvo, bet pieraksti katru savu izdevumu. 

Ja neesi šo nekad darījis, ir ļoti liela iespēja, ka būsi ļoti pārsteigts ieraugot, cik tu patiešām tērē uz dažādiem sīkumiem (noklausies arī radio ierakstu, kur Elīna padalījās ar savu pieredzi pēc šādas darbības).

Trešais – tagad tu zini, kur un cik tu tērē. Pienācis laiks nooptimizēt izdevumus.

Dzīve ir jādzīvo, un mazās lietiņas mums liek justies labāk. Tāpēc padomā, kas ir tās mazās lietas, kas tev patiešām ir nepieciešamas un kas tevi patiešām iepriecina. 

Vai man tiešām jāpērk kafija un kruasāns katru dienu – vai tomēr varu iztikt un pirkt retāk?

Vai man patiešām ir nepieciešams pats ātrākais internets? Varbūt vidējais variants arī ir ok.

Vai man tiešām vajag jaunas bikses? Šo izlasi divreiz.

Vai man tiešām vajag jaunu 65 collu TV ar mega duper fīčām līzingā? Varbūt nopirkt mazāku un lētāku, par kuru varu atļauties samaksāt uzreiz?

Jā, es zinu – ar taupīšanu uz kafiju un kruasāniem vien nepietiks, lai mainītu savu dzīvi. 

Bet tas ir labs veids, kā sākt. 

Tu, ļoti iespējams, sapratīsi, ka mēneša griezumā vari ietaupīt ap 100-200 eiro (vai vairāk – atkarībā no tava ienākumu līmeņa), kas arī ir ļoti patīkami – taču tas nebūs pietiekami daudz, lai patiešām radītu būtiskas pārmaiņas tavā dzīvē*. 

** t.i., ja vien tu šo naudu neieguldi finanšu tirgū katru mēnesi 20 gadu garumā, bet par to citā rakstā. 

Ja tu patiešām vēlies lielas izmaiņas savā konta atlikumā, tad jāfokusējas uz lielajiem tēriņiem.

Pirmais un tipiski lielākais lielais tēriņš ir mājoklis.

Katram gribas dzīvot foršā vietā ar skaistu skatu, lieliem logiem.

Kad X man stāstīja par savu dzīvokli, es paliku mēms. Viņš divatā ar draudzeni dzīvoja lielā četristabu dzīvoklī, kas mēnesī izmaksāja ap 2x dārgāk nekā mana dzīvesvieta. 

“Kāda velna pēc jums divatā ir nepieciešams četristabu dzīvoklis?!”

“Nu kā… ir guļamistaba, dzīvojamā istaba, tad es sev gribēju geiminga istabu, kur man dators stāv, un vēl ir draudzenei hobija istaba, kur viņa dara savas lietas.”

Uzdod sev jautājumu – vai šis patiešām ir tas brīdis dzīvē, kad man ir nepieciešams liels vai lepns dzīvoklis? 

Protams, es nesaku, ka vajag atrast lētāko ūķi, kur vējš svilpo caur logiem, tikai, lai iekrātu vairāk. Drīzāk jautā, kas ir mazākais, kas man liek justies komfortabli? 

Katram gribas dzīvot foršā vietā. Tu neesi vienīgais. Bet, ja vēlies iekrāt, tad kārtīgi jādomā, jo dzīvesvieta tipiski ir viens no lielākajiem ikmēneša izdevumiem. 

Otrs lielais izdevums ir transports.

Parēķini, cik vidēji mēnesī izmaksā uzturēt savu autiņu – degviela, stāvvietas, nolietojums, apdrošināšanas, remonti, vēl kaut kas.

Man savs autiņš nav. Esmu par to daudz domājis un sapratis, ka man viņu vienkārši nevajag. Nevis tikai tāpēc, lai iztērētu mazāk, bet man vienkārši nevajag. 

Es gandrīz visur varu aizbraukt ar ričuku – kā vasarā tā arī ziemā. Man ir diezgan smieklīgs lietus kostīms, lai var braukt arī lietus laikā. Sieva smejas katru reizi, kad es viņu uzvelku.

Ja patiešām auto savajagas, tad es paņemu taksi, izmantoju carsharing vai aizņemos no kāda. Uz carsharingiem un takšiem es gada griezumā tipiski iztērēju ap 700 eiro. Savs autiņš būtu ievērojami dārgāk.

Tāpēc pirmais jautājums, ko sev uzdot – vai man vispār vajag autiņu? Varbūt gandrīz visur vari izbraukāt ar ričuku?

Un otrais – ja patiešām vajag, tad kādu? Lepnu autiņu līzingā, kas tev radīs ilgtermiņa regulārus izdevumus? Vai tomēr saprātīgu, ko vari atļauties nopirkt uzreiz?

Te man gan ir jāatzīstas – lai arī man nav savs autiņš, man ir savs mocis. Bet tas nebija impulsīvs pirkums. Par moci es sapņoju jau gadiem, un biju sev nospraudis mērķi sen atpakaļ – ja sasniegšu konkrētas lietas, tad atļaušu sev šo prieku. Mērķi izpildījās, un moci atļāvu sev nopirkt. Un tādu, par kuru samaksāju uzreiz, nevis ņēmu līzingā.

Nē, tas Rovers fonā nav manējais 🙂

Trešā lielā izmaksu kategorija ir pārtika.

Un socializēšanās.

Šī sadaļa ir samērā īsa. Galvenais jautājums sev – cik man tas ir svarīgi? 

Vai man patiešām vajag sūtīt to ēdienu uz mājām vairākas reizes nedēļā? Varbūt tomēr šo atstāt īpašiem gadījumiem.

Vai tā eko šmeko lieta, kas maksā 4x dārgāk par parasto, tiešām ir tik ļoti labāka, kad palasi sastāvu? Varbūt vari padomāt, kur to vajag un kur nē.

Vai pusdienas darbā vienmēr jāiet ēst uz foršu restorānam cienīgu vietu? Vai tomēr kādas reizes var paņemt ēdienu uz darbu līdzi? 

Šeit gan nav viens šablons, ko varētu piemērot visiem.

Varbūt tavs mērķis ir augt pa karjeras kāpnēm vai attīstīt biznesu, un tavā specifiskajā jomā tam ir nepieciešams celt savu statusu. Ja dārgs apģērbs un jauna mašīna ir kaut kas, kas tev to palīdzēs izdarīt, tad dari to.

Varbūt tu sūti regulāri ēdienus uz mājām vai darbu, lai ietaupītu laiku un varētu produktīvāk pavadīt dienu.

Varbūt tu īrē dārgāku dzīvokli lokācijas dēļ, jo tas ir tuvu tavam biznesam.

Es zinu cilvēkus, uz kuriem attiecas šīs lietas.

Ja šie ir tēriņi, kas tev potenciāli var palīdzēt celt ienākumus, būvēt savu biznesu vai citādi uzlabot dzīves kvalitāti ilgtermiņā, tad turpini to darīt. Tev ir skaidrs mērķis un stratēģija.

Bet, ja tu vienkārši tērē bez dziļākas domas, tad labāk pakāpies soli atpakaļ un apdomājies.

Te ir iespējams vairāk nekā viens modelis. Tev jāsaprot, kas ir tas mērķis un ko tu vēlies sasniegt, un izdomā priekš sevis stratēģiju, kā apzināti tērēt, un kā optimizēt savus tēriņus, lai mērķi sasniegtu.

Daudzi saka – “Vajag pelnīt vairāk, lai var tērēt vairāk!”

Es personīgi šai filosofijai nepiekrītu. 

Vismaz ne tādā formātā, kādā to saka cilvēki, kas to tipiski saka.

Ja tu vēlies visu dzīvi maukt no algas līdz algai, un strādāt līdz kapa malai, tad droši – triec naudu bez žēlastības. Bet apzinies – ja tu sāc tērēt vairāk katru reizi, kad sāc pelnīt vairāk – un tāpat dzīvo no algas līdz algai – tad tu nekad neiemācīsies kontrolēt savus izdevumus, un, ļoti iespējams, nekļūsi finansiāli neatkarīgs.

Es personīgi negribu strādāt līdz kapa malai, tāpēc es gribu iemācīties iekrāt un kontrolēt izdevumus.

Protams, tev nav jādzīvo tikai ar krānūdeni un sausiņiem, un jāsit sev pa pirkstiem katru reizi, kad kaut ko vēlies nopirkt. Tādu dzīvi negrib neviens, un es to nevienam nenovēlu.

Bet mācēt krāt, manuprāt, ir pirmā pamata lieta, kas mums ir jāmāk darīt, lai sāktu vispār domāt par labāku dzīvi.

Tāpēc atceries šīs lietas:

  1. Izej cauri tam vienreizējam čakaram ar izmaksu uzskaitīšanu un iemācies tērēt apzināti.
  2. Saproti, kas ir mazās lietiņas, kuras tev ir patiešām nepieciešamas un uz kurām tu tērē naudu nemanot. Centies tās nooptimizēt.
  3. Kārtīgi padomā par lielajām izmaksām. Ja tev mērķis ir iekrāt, tad neskaties, kas ir labākais, ko tu vari atļauties, bet padomā, kas tev patiešām ir nepieciešams un kas ir mazākais, kas tev ļaus justies komfortabli.

Bet ar izmaksu kontrolēšanu mēs esam ļoti ierobežoti. Arī ar ļoti agresīvu krāšanu vienā brīdī tu sasniedz griestus, kur tu nu patiešām vairāk vairs nevari iekrāt. 

Tāpēc tik pat svarīgi (ja ne svarīgāk) ir domāt par to, kā celt savus ienākumus. Par to nākošajos rakstos.

 

Starp citu – par šo pašu tēmu es runāju arī vienā no “Jauni un bagāti” raidījumiem.  Vari klausīties Spotify, vai pieci.lv mājaslapā – kā tev ērtāk.

 


Šis ir viens no rakstiem manā “Lietas, kas jāzina” sērijā, kur centīšos vienkāršā un izklaidējošā tonī pastāstīt pamata lietas, kas ikvienam būtu jāzina, pirms vilkt naudu ārā no kabatas un mesties ieguldījumu pasaulē.

Ja raksts likās interesants un noderīgs – padalies ar draugiem.

Lapas apakšā pieraksties jaunumiem, lai saņemtu šādus tādus līdzīgus rakstiņus savā e-pastā!


 

Dalīties

Mācies, kā strādā nauda!

Būt izglītotam par naudu ir izvēle. Būt neizglītotam – tā arī ir izvēle. Šī ir tava iespēja atstāt e-pastu un spert pirmos soļus izglītošanās virzienā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *