nepārmaksā ar robo-investoriem (122’320 eur)

---

Šonedēļ parakstīju dzīvokļa pārdošanas līgumu – tūlīt vairs neesmu nekustamā īpašnieks, bet laimīgs īrnieks, un plānoju tāds palikt.

Ir sens latviešu tautas sakāmvārds: “īrēt nozīmē mest naudu miskastē, bet pirkt ir labi – maksāju sev nevis citiem!”

Es tam nepiekrītu – un matemātika ļoti bieži arī nē.

 

Padalīšos ar savu pieredzi “pirkt vai īrēt” jautājumā, un kādēļ neplānoju neko pirkt tuvākos 5-7 gadus.

Mēs agrāk īrējām mazu, neremontētu dzīvoklīti Rīgas centrā pa 280 eur/mēn, un 2019. gadā parādījās iespēja viņu nopirkt pa 1.3k/kvm, kas, vadoties pēc sakāmvārda, bija no-brainer lēmums. 

Kapitālais remonts, mēbeles, tehnikas – visu taisījām nevis ar domu nākotnē tirgot, bet, lai būtu pašiem patīkami dzīvot. 

Pagājušogad piedzima mazais, sapratām, ka dzīvoklis trijiem ir krietni par šauru, atradām vietā īres variantu un sākām domāt par pārdošanu.

Kad sāku likt kopā matemātiku, man nedaudz uznāca raudiens. 

 

Te ir viss-viss, ko 4+ gadu laikā ielikām dzīvoklī:

• Pirmā iemaksa ~7’000
• Kapitālais remonts, iebūvētās mēbeles un tehnikas ~30’000
• Visas izmaksas saistībā ar pirkšanu un pārdošanu ~4’500
• Kopējie mājas izdevumi (bija pāris lielie remonti) ~4’000
• Nekustamā īpašuma nodoklis ~750
• Apdrošināšanas ~600
• Pamatsumma bankai ~8’000
• Procenti bankai ~12’000 (“maksāju sev”, hehe)
• Altum galvojuma komisija ~1’200

Kopā ~68’000 eur

 

Pēc pārdošanas un kredīta dzēšanas man kabatā paliks 67’000 eur. Tā kā pozitīvais šajā aprēķinā ir, ka pēdējos 4 gadus esmu, tā teikt, tikai maksājis komunālos.

 

Bet es gāju soli tālāk un uztaisīju ļoti primitīvu “kā būtu, ja būtu” aprēķinu. 

 

Pirmo iemaksu, remontus, labiekārtošanu un pirkšanas/pārdošanas izmaksas, jeb “vienreizējās izmaksas” 37’000 eur apmērā es būtu varējis 2019. gadā investēt ETFos, kas pa šiem gadiem būtu uzauguši uz ~80’000 eur.

 

Pārējo 31’000 eur, kas iztērējās laika gaitā, novirzītu īres naudai, kas rezultētos vidēji 650 eur/mēn visā periodā (atceries, ka 2019 es īrēju pa 280 eur/mēn).

 

Un sāpīgākais, ka faktiskā pārdošanas cena bija aptuveni 20-30k zemāka nekā gribēju tirgot – jo tirgus ir tāds, kāds ir.

 

Rēķini kā vēlies, bet piekritīsi, ka matemātiski akciju tirgus + īre visdrīzāk būtu bijis labāk.

 

Šis PROTAMS ir ĻOTI teorētiski, jo akciju tirgus pēdējos gadus ir labi audzis, un miljons faktori varēja situāciju ietekmēt uz jebkuru pusi. Bet no šī var mācīties, ka vienmēr ir alternatīvas.

 

Nepārdot, bet likt dzīvokli uz īri mēs uzreiz izslēdzām, jo pie esošā tirgus tas būtu projekts ar ~2k peļņu gadā, nerēķinot tam veltīto laiku. 

 

Tikmēr pie 4% likuma 67’000 eur ETF portfelis man var nest tos pašus ~2k gadā, bet bez absolūti nekāda laika patēriņa no manis. 

 

Vai es nožēloju dzīvokļa pirkumu?

 

Absolūti nē.

 

Man, godīgi sakot, bieži ir pie vienas vietas par šādiem aprēķiniem, un es vados pēc situācijas un sajūtām.

 

Dzīvoklis bija mūsu mājas. Mēs ar Zani to kopīgi pirkām un ielikām visu sirdi remontos un dizainā. Ticu, ka tas mūs ievērojami satuvināja. Mums dzīvoklī patika pilnīgi viss. Bija liels prieks katru rītu mosties, vakaros nākt mājās, un ir ļoti žēl to pārdot.

 

Pārāk bieži dzirdu, ka cilvēki pērk nekustamo ar teju reliģisku pārliecību, ka tas ir absolūti labāk kā īrēt – bet tā vienkārši nav universāla taisnība.

 

Internetā atradīsi daudz videokļus, ka ap 5-7 gadu robežu ieslēdzas breakeven punkts, t.i., ja dzīvo vietā 5-7 gadus, tad visas saistītās izmaksas izlīdzinās un pirkt paliek izdevīgāk kā īrēt – to arī redzēju savā pieredzē.

 

Cilvēks nav racionāla matemātikas mašīna. Visam nevajag iemeslu vai attaisnoties, ka tas ir “labs dīls”, tāpēc jāpērk. Runa tomēr ir par tavām mājām, kam ir milzīga emocionālā nozīme dzīvē.

 

Mēs šobrīd nedomājam par pirkšanu, jo nezinām, kur gribēsim savas mājas.

 

Šobrīd mums ir super ērti un forši īres dzīvoklī Rīgas centrā, jo te dzīvo teju visi mūsu draugi, ofiss ir 5min velo brauciena attālumā, un varam viegli menedžēt dzīvi. 

 

Un es ļoti izbaudu, ka neesmu nekādos kaimiņu whatsapp čatos, nav jāpilda balsošanas aptaujas vai jādodas uz kopsapulcēm.

 

Pēc 7 gadiem Aurēlijai būs jāsāk iet skolā, kas būs labs iemesls nobāzēties. Līdz tam mūsu plāns ir īrēt dažādus dzīvokļus un mājas dažādās lokācijās, lai iztestētu variantus un galu galā saprastu, ko gribēsim saukt par savām mājām.

 

---

 

Es esmu programmas “Neatkarīgais Investors” partneris. Mēs palīdzam cilvēkiem Latvijā un Eiropā iemācīties investēt savu naudu ar izpratni un pārliecību.

Agrāk biju radio Pieci podcasta “Jauni un bagāti” vadītājs.

Ja lasītais patika, padalies ar draugiem, un pieraksties zemāk, lai saņemtu šo epastā.