nepārmaksā ar robo-investoriem (122’320 eur)

“Valter, vai iesaki izmantot roboinvestoru?”


Šis ir jautājums, ko saņemu atkal un atkal. 


Nolēmu apskatīt Revolut un SEB piedāvājumus (jo tie man reklamējas visvairāk), un pastāstīt, kādēļ, manuprāt, nevajadzētu izmantot roboinvestorus.



Kas ir roboinvestors?


Daudziem liekas, ka tas ir gudrs mākslīgā intelekta rīks, kas veidos speciāli tev pielāgotu investīciju plānu – tā nav.


Tu vienkārši izpildi īsu testiņu ar savām vēlmēm un mērķiem, balstoties uz ko tev piedāvā kādu no (visdrīzāk) iepriekš saliktiem standartizētiem portfelīšiem. Līdzīgs princips tiek izmantots visādos “Uzzini, kurš Harija Potera tēls tu esi?” testos. Es, protams, pārvienkāršoju, bet skaidrs, ka būsi viens no populārākajiem 10 tēliem.


Tālāk tavs portfelis tiek pieskatīts un balansēts laika gaitā pēc nepieciešamības – tev nekas nav jādara.



Roboinvestora lielākais pluss ir vienkāršība.


Tev nav jāzina teju nekas, lai sāktu investēt – tikai izpildi testu, uzstādi regulāro maksājumu un 15min laikā esi investors.


Salīdzinājumam, izvēlēties jēdzīgu 2. vai 3. pensiju līmeņa plānu ir krietni sarežģītāk.


Bet… es teiktu, ka te arī plusi apstājas…


Tagad pie mīnusiem. 



(parasti) augstas izmaksas


Kā norādīts mājaslapās, Revolut un SEB gadījumā roboinvestori prasa 0.75% līdz 1.57% gadā no pārvaldītā aktīvu apjoma – tas ir ļoti, ļoti daudz par pasīva ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu… 


Tie var būt desmitiem tūkstoši, kas aizies komisijās nevis tavā nākotnes uzkrājumā…


un diemžēl tā ir tipiska aina Eiropas roboinvestoru tirgū…



Nevajadzīgi sarežģīti portfeļi


Roboinvestora testā mērķi sev uzstādīju ilgtermiņa investīcijas ar augstu risku.


SEB man piedāvāja portfeli no 5 sociāli atbildīgiem fondiem, kamēr Revolut izpaudās ļoti kreatīvi… 


Praksē SEB portfeli varētu aizstāt ar vienu Developed World fondu, un Revolut – vienu All World fondu. Nebūtu precīzi tas pats, bet vēlamo mērķi izpildītu.


Kādēļ šādi kreatīvi piedāvājumi? Kaut kā ir jāattaisno “robota” darbs un izmaksas.



Kāds būtu ietaupījums, investējot pašam?


Pieņemsim, 30-gadnieks grib veidot uzkrājumu pensijai, atvēlot investīcijai 200 eur/mēn. Ir izvēle starp 2 identiskiem ieguldījumiem, kas abi pelna 8% gadā, bet atšķiras ikgadējā komisija.


Ja lētais prasa 0.12%, bet dārgais 0.75% gadā, ietaupījums 35 gadu laikā ir ~58’590 eur. 


Ja lētais prasa 0.12%, bet dārgais 1.57% gadā, ietaupījums 35 gadu laikā ir ~122’320 eur.


Joprojām izglītība šķiet dārga un nevajadzīga…?



Trešais mīnuss – investēšana uz dullo.


Būsim godīgi – nav gudri balstīt savu finanšu nākotni lietā, ko tu nesaproti.


Ja nesaproti, visdrīzāk investēsi par maz vai pārāk konservatīvi, jo ir bailes un neziņa, ko sagaidīt, un beigu beigās tā arī nesasniegsi cerēto mērķi.



Ja tava alternatīva ir neinvestēt nemaz – labāk izvēlies roboinvestoru. 


Tas noteikti būs labāk par “ai nau vērc”. 


Bet man gribētos ticēt, ka lielais vairums labprāt atstātu pārdesmit štukas savā – nevis bankas akcionāra kabatā.


P.S. 

Te būs vienkāršs google sheets, ar kura palīdzību rēķināju izmaksu ietaupījumu. Oriģināli viņu būvēju pensiju plāniem, bet idejiski var izmantot jebkādām divām investīcijām.

Dalīties

Mācies, kā strādā nauda!

Būt izglītotam par naudu ir izvēle. Būt neizglītotam – tā arī ir izvēle. Šī ir tava iespēja atstāt e-pastu un spert pirmos soļus izglītošanās virzienā.

One comment on “nepārmaksā ar robo-investoriem (122’320 eur)”

  1. Zane
    May 28, 2025 at 11:34

    Meklēju googlē bloga rakstus latviski par roboinvestoriem un atradu šo, žēl ka tikai virsraksts par roboinvestoriem, bet ne pats raksts. (Varbūt ieviesusies kāda kļūda blogā?)
    Lai gan šis jāteic ir ne mazāk interesanti, superīgs pārdomu raksts, tikai šķiet daudz visādas mazas kļūdiņas ielavījušās. Kad runa ir par naudas lietām, man ir stipras aizdomas, ka no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa, vienmēr ir jālieto vārds “par” nevis “pa”; kā arī kaut kādas neprecizitātes uz aprēķiniem, piemēram:
    “Pirmo iemaksu, remontus, labiekārtošanu un pirkšanas/pārdošanas izmaksas, jeb “vienreizējās izmaksas” 37’000 eur “
    Bet augstāk rakstīts, ka:
    “Pirmā iemaksa ~7’000
    Kapitālais remonts, iebūvētās mēbeles un tehnikas ~30’000
    Visas izmaksas saistībā ar pirkšanu un pārdošanu ~4’500” – te nesanāk kopā 37 000 un līdz ar to, visi tālākie aptuvenie rēķini rakstā tad arī mainās savās summās.
    Tikai neuztveriet nepareizi – man raksts patīk, tikai šķiet, ka nepieciešami mazi uzlabojumi, un ja neviens neko nesaka, tad iespēja, ka tas varētu tikt pamanīts ir mazāka.
    Iespējams jauno vecāku nogurums pie vainas.
    Bet blogs izskatās ļoti labs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *