Gribēju padalīties ar pāris komentāriem, ko laiku pa laikam nākas dzēst no saviem postiem – un kādēļ tie ir ļoti būtiski.
Tādiem mana vecuma nobriedušajiem jauniešiem, kas uzauga deviņdesmitajos, no ģimenēm par finanšu pasauli ir uzdāvināts liels emocionālais mantojums.
Pirmkārt, mūsu vecākiem izpratne par to, kā strādā pasaule, tika uzbūvēta PSRS laikā. Tas nozīmē nefunkcionējoša un korumpēta sistēma, kurā tu drīksti uzticēties tikai sev.
Otrkārt, mūsu vecāki ir piedzīvojuši sistēmas sabrukumu – tas nozīmē, ka jādzīvo tagad un šodien, jo jebkurā brīdī viss atkal var mainīties.
Treškārt, viņi piedzīvoja deviņdesmito gadu krāpniecības shēmas (Banka Baltija, Auseklītis, Krājbanka…) – tas nozīmē, ka finansists ir krāpnieks, kuram nedrīkst uzticēties, un investīcijas ir kaut kas abstrakts, no kā labāk turēties pa gabalu.
Un vispār vislabākā investīcija ir nekustamais īpašums, jo tas pie režīmu maiņas nepazūd, viņu tev fiziski atņemt vai izkrāpt ir grūti, tu viņu vari redzēt un sataustīt.
Es zinu, ka es ģimenē dzirdēju šīs frāzes – un ticu, ka arī gandrīz ikviens, kam šodien ir starp 30-40.
Es pavisam noteikti nesaku, ka senči būtu pie kaut kā vainīgi vai viņiem būtu jājūtas par šo slikti, vai kā citādi… absolūti nē.
Katra paaudze savas dzīves laikā piedzīvo pavisam citas lietas, kas attiecīgi nosaka viņu izpratni par pasauli.
Bet tas ir mans un tavs pienākums apzināties šo emocionālo bagāžu un izvērtēt, kas no tā ir vai nav aktuāls šodien.
Vienīgais, kā tu vari izmainīt savu domāšanu, ir caur izglītošanos.
Otra monētas puse šim ir atslēgas vārdi “blēdība, shēma, buratīno…”
Jā, finanšu pasaule ir pilna ar krāpniecības shēmām.
Bet, ja tu zini, uz ko skatīties, viņas var tik viegli pamanīt pa gabalu, ka ir jāsaķer galva par to, kāpēc cilvēki uzķeras…
Investīciju krāpniekus var atpazīt, nočekojot 4 vienkāršas lietas:
1) Vai tu saproti, no kurienes nāk peļņa? Ja nesaproti – neinvestē. Un viss.
2) Cik lielu peļņu tev sola? Ja tas ir uzreizināt naudu – gandrīz garantēts, ka krāpniecība. Ja virs 30% gadā – ļoti aizdomīgi (vai MEGA riskanti).
3) Kas aiz šī stāv? Vai uzticama persona ar labu reputāciju?
4) Ja dod kādam pārvaldīt savu naudu / investēt to tavā vietā, Eiropas Savienībā tai ir jābūt licencētai finanšu iestādei. Licences esamību var pārbaudīt pie finanšu regulatora.
Vienīgais, kā vari šo izpratni nostiprināt, ir caur izglītošanos.
Izglītošanos, izglītošanos un vēlreiz izglītošanos.
M. Hauzelam viņa izcilajā grāmatā “Naudas Psiholoģija” bija ļoti labs citāts:
“Tava personīgā pieredze ar naudu atspoguļo varbūt 0.00000001% no tā, kas faktiski ir noticis pasaulē, bet 80% no tā, kā tev liekas, kā pasaule strādā.”
Bīstamākās ir nevis lietas, kuras mēs nezinām, bet gan lietas, par kurām esam 100% pārliecināti, bet tās gluži vienkārši nav taisnība.