Kredīts, kas tev ir nepieciešams.

Es nesen dzirdēju frāzi:

“Labs kredīts ir tas, kurš tev konkrētajā brīdī ir nepieciešams”. 

Atzīšos, man sākumā frāze patika un likās ļoti saprātīga. 

Bet tad es aizdomājos…

 

Ko īsti nozīmē “kredīts, kas tev ir NEPIECIEŠAMS”?

Es agrāk biju ļoti skeptisks par patēriņa kredītiem.

Man likās, ka tos izmanto tikai cilvēki, kas nemāk menedžēt savas finanses, un tiem vajadzētu mācīties tērēt apzināti, lai šādi kredīti nebūtu nepieciešami. Biju ļoti neiecietīgs ar saviem komentāriem.

Bet tad man bija saruna ar cilvēku, kurš iegrieza skatu nedaudz empātiskākā virzienā.

Piemērs – freelanceris, kam nav fiksēta alga, bet dzīvo no projekta uz projektu. Vienu mēnesi pēkšņi 2 klienti viņu uzmet – nesamaksā rēķinus laikā. 

Bet par īri ir jāmaksā, par komunālajiem ir jāmaksā, ēst arī kaut ko vajag. 

Šeit ātrais patēriņa kredīts ir glābējs – fiksi paņem dažus simtus, nomaksā rēķinus, sagaidi pārskaitījumus no klientiem, atdot ātro kredītu un dzīvo tālāk laimīgs. 

Pirmajā brīdī es aizdomājos – tiešām.

Bet tieši pusbrīdi vēlāk es aizdomājos – wait, tā ir vienkārši bezatbildība, uz kuras rēķina miljonus pelna ātro kredītu īpašnieki.

Tā vietā vajadzētu būt šādi – klients kavē rēķinu? Nav problēmu. Man ir pāris mēnešu drošības spilvens krājkontā, kurš ir paredzēts tieši šādām situācijām, jo apzinos, ka esmu freelanceris bez fiksētas paredzamas algas un bezdarbnieka pabalsta, līdz ar ko es pats domāju līdzi savām finansēm gadījumā, ja kas noiet greizi. 

Cits piemērs, kur draugam reiz bija laba “nepieciešamība” ātrajam kredītam.

Bija ceļojumā – notriecis visu naudu – un gribēja ģimenei atvest dāvanas. Bet maks tukšs. Nav problēmu – paņēma ātro kredītu, ko atdotu tikko, kā saņem algu. 

Kā tu domā, ko Valters teica šādam draugam?

Kosmoss.

Pirmajā piemērā es vēl varu salūzt un piekāpties pie termina “nepieciešams”, bet tāpat nekautrētos salamāt freelanceri par bezatbildīgu dzīvesstilu bez drošības spilvena.

Bet otrais, kā teiktu mana brāļa meita, ir “kaukāc āpāc” [tulkojumā “kaut kāds ārprāts].

Es varētu minēt vēl piemērus, bet mans sausais atlikums ir šāds:

Ātrais kredīts – nepieciešams? Es saku, ka nē. 

Saprātīgam cilvēkam vajadzētu mācīties kontrolēt tēriņus un fokusēties uz 3-6 mēnešu drošības spilvena izveidošanu, lai nodrošinātos pret neparedzētiem gadījumiem. 

Starp citu arī bankas acīs šādi piemēri – ņemt ātro kredītu, lai izvilktu līdz mēneša beigām – ir ĻOTI liels red flag.

 

Bet Valter, kā ir ar patēriņa kredītu dzīvokļa remontam? Tas taču būs lielāks nekā 3-6 mēnešu drošības spilvens. 

Nedaudz pagooglējos apkārt un atradu, ka patēriņa kredītu likmes tipiski svārstās starp 10–20% gadā.

Pirmkārt, es personīgi uz to skatos tā, ka remonts šādā gadījumā izmaksā līdz 20% dārgāk nekā parasti. Un pēc pieredzes zinu, ka remonti vienmēr ir dārgāki, nekā sākumā plānots.

Otrkārt, atvainojos, ja šobrīd kādam uzbraucu, bet, ja apsver iespēju ņemt ļoti dārgu patēriņa kredītu remontam, ļoti iespējams, ka Tev nav 3-6 mēnešu drošības spilvens, nav sakārtota personīgā naudas plūsma, neesi sistemātisks krājējs un, ļoti iespējams, dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Rezultātā var gadīties šādi: paņem kredžu līdz ar nagiem –> remonts izrādās dārgāks –> jāsagrabina papildus naudiņas no kaut kurienes, lai nepaliktu pusratā –> rezultātā var nākties kavēt kredīta maksājumus, kas novedīs pie soda procentiem, kas novedīs pie ļoti dārga kredīta (vai nepabeigta remonta).

Īsumā sakot, ļoti jādomā līdzi.

Es censtos maksimāli izvairīties no patēriņa kredīta remontam.

Remonts praktiski vienmēr ir ļoti laicīgi plānots pasākums, līdz ar ko tam var laicīgi sākt veidot atbilstošus iekrājumus. 

Otrs variants, ja iegādājies dzīvokli ar hipotekāro kredītu un zem hipotekārā paņem arī klāt 10-20 pakas remontam (vismaz viena banka šo piedāvā), tad tas, manuprāt, ir labs deals, jo hipotekārā kredīta likme var būt 5-10x mazāka, nekā patēriņa kredītam. Tad tas ir lēts kredīts un nav tik traki jāuztraucas. Man pašam šobrīd ir žēl, ka noraustījos un tā neizdarīju ar savu dzīvokli.

Ja runa ir par remontu ārkārtas gadījumā, piemēram, plīsa truba un nopludināji kaimiņa Māra dzīvokli, tad šeit finanšu zinātnieki ir nākuši klajā ar jaunu izgudrojumu – apdrošināšana.

Apdrošināt vajadzētu lietas, kuras sliktākajā gadījumā Tu nevari atļauties segt no savas kabatas. 

Tātad, patēriņa kredīts remontam? Šeit es redzu daudz riskus pret salīdzinoši vienkāršu risinājumu – plānot ramontus savlaicīgi un apdrošināt mājokli.

 

Ko Valters domā par līzingiem un nomaksām? 

Es nekad neaizmirsīšu to dienu, kad iegāju veikalā un pamanīju, ka ir iespējams paņemt bikses līzingā. 

Tas man tiešām bija šoks. 

Bieži mēs pērkam preces nevis tāpēc, ka mums viņas patiešām vajag, bet tāpēc, ka gribas. 

Jaunas lietas ir forši, tas skaidrs. Bet, ja vēlies sasniegt finansiālu stabilitāti, tad ir patiešām kritiski jāizvērtē, kas ir tas, kas tev patiešām ir nepieciešams, un ko tu vienkārši gribi.

Es nekad neesmu ņēmis neko līzingā, izņemot ar bezprocentu nomaksu uzņēmuma izdevumiem.

No vienas puses – kāda atšķirība, ja tāpat nepārmaksā, vai ne? 

No otras – tas galvā rada ilūziju, ka tev ir vairāk nauda, nekā patiesībā. 

Ja kontā stāv 3’000 eiro, bet līzingā ir ledusskapis, telefons, TV un bikses, tad patiesībā konts var būt ar mīnusa zīmi. Bet tu redzi tās 3 pakas un tev liekas, ka vari turpināt tērēt laimīgs, kaut īstenībā ar steigu vajadzētu nomaksāt parādus. 

Līzings ar procentiem – no tā es turētos pa gabalu.

Mans dzīves moto ir šāds – ja es nevaru nopirkt salīdzinoši parastu preci ar saviem iekrājumiem, ir liela iespēja, ka es to nevaru atļauties un, ļoti iespējams, man viņu nemaz nevajag. 

Ja patiešām vajag – atgriežamies pie raksta sākuma – šādiem gadījumiem būtu paredzēts 3-6 mēnešu drošības spilvens.

 

Bet kā ir ar auto līzingu?

Man pašam nav savs auto. Es 90% no laika pārvietojos ar divriteni, ko man vecāki uzdāvināja, kad gāju 5. klasē. 

Ja vajag autiņu, tad vai nu aizņemos no vecākiem pret pilnu bāku, izmantoju carsharing vai izsaucu taksi. Tas sanāk ievērojami lētāk, jo autiņu diendienā nevajag.

Vēl man ir mocis, ko nopirku ar iekrājumiem, bet tas ir vairāk hobija pirkums nekā nepieciešamības lieta, un hobijus katram vajag, jo tie rada milzīgu prieku dzīvē.

Saprotu, ka ģimene ar bērniem, kas dzīvo gabalu no darba vai skolām, nevar tikt cauri ar velo vai sasēsties uz viena moča.

Vai arī var?

he, izrādās, ka var.

Bet uz autiņa līzingu man nav vienkāršas atbildes. 

Jo te mijas gan emocionālais, gan finansiālais apskets – statuss, prieks, iztērētais laiks un nauda uz remontiem, hobijs, daudz kas cits. 

Te mēs atkal atgriežamies pie vecā labā jautājuma – vai man to VAJAG, vai arī es to vienkārši GRIBU? 

Mēs katrs mierīgi varam atrast attaisnojumu kā vienai tā otrai argumenta pusei.

Es sev dzīvi esmu pakārtojis tā, ka man autiņu ikdienā nevajag. Ja es pirkšu, tad tas ir tāpēc, ka gribu. Vai arī nonākšu līdz situācijai, kur manā dzīvē parādīsies viens mini-valters pamperos, un tad visdrīzāk ieslēgsies VAJAG faktors, kurš atkal miksēsies ar manu GRIBU faktoru.

Jā, braukt ar jaunu autiņu ir dārgi, bet forši. 

Bet varbūt būt finansiāli neatkarīgam ir foršāk? 

Es vēl neesmu izdomājis, kādu autiņu sev pirkšu. Bet esmu domājis savilkt kopā matemātiku, kas ir saprātīgāk – ņemt līzingu vai pirkt uzreiz? Jo es pats par to daudz prātoju.

Bet tā kā tas ir piņķerīgs process un es nezinu, vai šo blogu vispār kāds lasa, tad iekomentē tepat zemāk vai zem Facebook posta, ja vēlies redzēt manu pamatojumu līzings vs. pirkšana.

 

Ja runa ir par dārgiem kredītiem, es domātu divreiz. 

Ar “dārgu” kredītu es domāju jebko, kam likme ir 5% un uz augšu.

Manuprāt, patēriņa kredīts vai līzings nav kredīts, kas kādā brīdī ir “nepieciešams”. 

Ārkārtas situācijām ir domāts drošības spilvens vai apdrošināšana. 

Lielāki pirkumi būtu jāplāno laicīgi un jāveido tiem uzkrājumi.

Statusa precēm nav viegla atbilde, bet vari pirms pirkuma pajautāt sev šis lietas:

• Vai tas man patiešām ir nepieciešams, vai es to vienkārši gribu?
• Kāpēc es to pērku? Lai risinātu problēmu dzīvē vai celtu savu statusu? Varbūt problēmu var risināt citā veidā un ego pabāzt zem paklāja?
• Vai šis pirkums man palīdzēs ceļā uz finansiāli stabilu dzīvi, vai drīzāk radīs liekas saistības un traucēs?

 

---

Nesen radio runājām par kredītiem – ļoti vērtīga un interesanta saruna.

Vari meklēt Spotify “Jauni un bagāti” vai noklausīties šeit: https://pieci.lv/lv/lr5/raksts/jauni-un-bagati/25-paskaties-uz-sevi-no-bankas-kurpem.a163372/

---

Ja raksts likās interesants un noderīgs, noteikti nekautrējies padalīties ar to sociālajos tīklos. To izdarīt ir ļoti vienkārši, spiežot uz pogas tepat zemāk.

Man liekas, ka mums Latvijā kritiski trūkst jēdzīga finanšu informācija, jo tipiskais latvietis vai nu lamā un turas no ieguldīšanas pa gabalu, vai arī ir otrā grāvī, kas ir izlaist “klasisko” finanšu padomu un lēkt pa taisno vājprātīgi riskantās spekulācijās vai nodarboties ar tehnisko analīzi, kas noteikti nav lieta, ko darīt amatierim. Un apdedzināšanās ar spekulācijām vai tehniskajām analīzēm iesviež atpakaļ pirmajā grāvī – lamāties, ka no ieguldīšanas jāturas pa gabalu.

Bet ir arī zelta vidusceļš. Mana cerība ir to uzzīmēt, un tu, nospiežot Share on Facebook podziņu, ar to vari palīdzēt. Paldies!