Sarunās ar cilvēkiem par sevi bieži dzirdu komentāru:

“Es neesmu tāds kā tu, kam patīk vākt čekus vai taisīt budžetu tabulas…”

… par ko es vienmēr sāku smīnēt.

Ja tu man šodien jautātu, kur aiziet mana nauda…

Es varētu pateikt, cik vidēji mēnesī gada griezumā tērējam uz lielajām lietām – mājoklis, transports, pārtika un mūsu gadījumā arī ceļojumi.

Bet man nav absolūti ne mazākās nojausmas, cik gada griezumā es iztērēju drēbēs, saimniecības precēs, visādos štruntu pirkumos, dāvanās, utml.

Un pagaidām es negrasos to mainīt…

Ir cita krietni vienkāršāka sistēma, pēc kuras es dzīvoju jau labu laiku.

Čeku vākšana un budžetu tabulas man dzīvē bija ļoti īsu brīdi – varbūt kādus 2-3 gadus, līdz pamazām visu atmetu…

…jo man vienkārši tas drausmīgi riebās.

Cilvēkam nepatīk vākt čekus un ierobežot tēriņus – šokējoši, ne?

Bet…

Es esmu ļoti, ļoti priecīgs un pateicīgs sev par pašdisciplīnu, ka piespiedu sevi to darīt – un uzskatu, ka teju ikvienam vajadzētu šim vingrinājumam iziet cauri.

Kad runāju par to, cik svarīgi ir investēt, pirmais brēciens no pieaugušiem cilvēkiem parasti ir:

“Parādi man, kur ņemt naudu investēšanai !?!”

Ja tev ienākumi ir zem valsts vidējā rādītāja – es piekrītu, ka var nebūt lieki līdzekļi.

Bet šajā gadījumā problēma, kas jārisina, ir zemie ienākumi – nevis investēšana.

Ja tev ienākumi ir virs valsts vidējā – un nekas nepaliek pāri – tu vienkārši dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Šajā gadījumā čeku vākšana palīdz identificēt, kur tu pārtērējies.

Un budžetu tabulas palīdz ieviest ikdienā disciplīnu, kas ar laiku tavu finanšu dzīves haosu pārvērš foršā, viegli lietojamā sistēmā.

Šīs sistēmiņas mērķis ir:

. palīdzēt tev uzkrāt un investēt automātiski, lai ikdienā par to nav jādomā;

. tērēt bez stresa un pārmetumiem;

. dzīvot foršu, priecīgu dzīvi bez nevajadzīgiem čakariem.

Ja čeku vākšana tev rada prieku – dari to.

Man tas šurum burum riebjas, tāpēc tiku no tā vaļā.

Tā vietā ir pāris principi, pēc kuriem menedžēju savas ikdienas finanses:

. Stingri piedomāju, lai noturētu lielos tēriņus maksimāli zemus – mājoklis, transports, pārtika;

**Ar pārtiku es šeit domāju tieši ēdiena piegādes un ēšanas ārpus mājas

. Stingri kontrolēju impulsīvos tēriņus;

. Daru visu, lai investētu vismaz 30% no saviem ienākumiem;

Kamēr izpildās mans “30% likums”, mani absolūti neinteresē, cik esmu mēneša griezumā iztērējis trauku mašīnas tabletēs, kafijās pa ceļam uz darbu, dzimšanas dienu dāvanās vai vienkārši savam priekam.

… jo zinu, ka esmu uz sava nospraustā mērķa, un nesatraucos par sīkumiem.

Bet tas ir mans mērķis un mani principi, kas balstīti manās vērtībās.

Tāpēc katram ir svarīgi iziet cauri šādiem čeku un tabulu vingrinājumiem, lai izveidotu savu sistēmiņu.

‍