Pēdējā pusgada laikā ir notikušas vairākas manam prātam neaptveramas lietas…

Esam organizējuši privātus online pasākumus ar Morganu Hauzelu, Ramit Sethi, Ludovic Phalippou…

Mūsu nišā viņi ir starp top atpazīstamākajām sejām pasaulē – un dabūt viņus uz privātu pasākumu nav lēti.

Šonedēļ otrdien bijām Zoomā ar Ramit.

Ramit filosofija ir ļoti ietekmējusi to, kā es ikdienā pieeju savām personīgajām finansēm, tāpēc šis man bija ļoti īpašs moments.

‍

Mītiņā izskanēja tēze:

. It’s hard not to let go of your spending as your income increases.

Uz ko Ramit atbildēja:

. Never “let go” of your spending. You should always know what you can afford and what are your reasons for spending on a certain thing.

Latviski to ir grūti iztulkot, jo mēs nesakām “palaist vaļā” tēriņus.

Bet doma ir – augot ienākumiem, ir grūti necelt līdzi izdevumus.

Ramit savā atbildē izskaidroja, ka ar tēriņiem nekad nevajadzētu būt, kā atlaist rokas no virves, kur tu krīti un nekontrolē situāciju.

Augot ienākumiem, ir pilnīgi loģiski, ka arī aug tavi izdevumi – bet tiem joprojām ir jābut apzinātiem un pamatotiem.

Atnākot mājās pēc mītiņa, es šo ideju sāku atstāstīt sievai un pirms paspēju izstāstīt līdz galam, momentā norāvos…

“Kur nu vēl apzinātāk?! Mēs jau tā dzīvojam ļoti adekvāti. Salīdzinot ar virkni draugiem, vispār neko TĀDU nepērkam…”

Es tajā brīdī:

Bet “apzināti” nav tas pats, kas “apzinīgi”.

Divi dažādi vārdi.

Ļauj paskaidrot.

Vienu brīdi dzīvē mēs daudz gājām uz kino.

Mēs to ļoti izbaudījām – bet es sāku domāt, vai neatstājam tur baigo piķi.

Lejuplādēju bankas pārskatus, savilku skaitļus un sapratu, ka pret mūsu ienākumiem gada griezumā kino izdevumi ir absolūti nebūtiski.

Kopš tā laika neesmu teicis “nē” nevienam ar kino saistītam izdevumam, jo saprotu, ka tas neko nemaina manā dzīvē, bet kino dod man prieku.

Šodien ir vairākas izdevumu kategorijas, kas man dod lielu prieku, bet par kurām es nevarētu uzreiz pateikt, cik gada griezumā uz tām iztērējam.

Jo es jau labu laiku netaisu sev detalizētas izdevumu tabulas (šokējoši, es zinu).

Tāpēc mana ideja par apzinātiem tēriņiem bija:

Apskatāmies, cik esam iztērējuši konkrētās lietās – un padomājam, vai nevaram atļauties tur tērēt vairāk, vienlaicīgi apgraizot ko citu.

. Ja randiņi mums sagādā prieku – varbūt varam iziet ārpus mājas biežāk? Bet uz tā rēķina nesūtīt mājās Woltu?

. Mēs šogad iepriecinājām vecākus, aizvedot viņus ceļojumā uz Barselonu. Tas neizmaksāja diži dārgāk par ceļojumu trijatā. Varbūt varam šo darīt katru gadu?

Respektīvi, nevis meklēt katru veidu, kā ietaupīt – bet atrast viedus, kā apzināti tērēt vairāk, lai labāk izbaudītu dzīvi.

Tā arī ir viena no Ramit galvenajām filosofijām:

Tērē vairāk uz lietām, kas tev dod prieku un liek justies dzīvam – bet brutāli apcērp tos tēriņus, kas tevi atstāj vienaldzīgu un nedod nekādas emocijas.

Tādējādi tu vari ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti.

Bet ir ļoti svarīgi arī apzināties, ko tu vari un nevari atļauties – un neaizmirst par ilgtermiņa investīcijām.

Tas ir ļoti svarīgs punkts.

Personīgās finanses ir par sevis ierobežošanu un netērēšanu tieši tikpat, cik fitness ir par neēšanu un badošanos.

Es ļoti ceru, ka mēs visi saprotam, ka fitness nav par neēšanu un badošanos…

Abiem mērķis ir palīdzēt Tev atrast savu personīgo veidu, kā dzīvot superīgu dzīvi.

‍