Kad kabatā ir daži simti vai daži tūkstoši, ir nepārvarama vēlme šo naudu strauji pavairot.
Bet…
“Pelnīt tikai 5-7% gadā? Kāda tad vispār jēga? Es skatos tikai uz ieguldījumiem, kas vismaz dubultos vai četrkāršos manu naudu pāris mēnešos!”
Mēs katrs noteikti varētu atrast vienu cilvēku savā paziņu lokā, kas ir teicis šādus vārdus.
Apskatīsim vienu piemēru.
Tev piedāvātu divus variantus, lai palīdzētu nomest lieko svaru un izskatīties lieliski.
Variants A: Sastādīsim Tev sabalansētu un veselīgu uztura programmu, kas jāievēro sešas no septiņām nedēļas dienām, jātrenējas vismaz 3x nedēļā, vienu nedēļas dienu tu varēsi ēst visu, ko vien vēlies. Bet tad atpakaļ pie režīma! Un šādi apmēram gadu.
Variants B: Dzer šo pulveri 60 dienas un kļūsi slaids un muskuļains. Šis ir noslēpums, ko izmanto visi Holivudas aktieri!
Kurš no variantiem šķiet saprātīgāks?
It kā diezgan skaidrs, vai ne?
Bet katru dienu tūkstošiem saprātīgu, racionālu cilvēku finanšu (un fitnesa) pasaulē izvēlas noticēt variantam B.
Kāpēc mēs ticam šādām šķietami acīmredzamām blēņām?
Pasaulē regulāri parādās visādi “karstie ieguldījumi”, kam cilvēki metas pakaļ kā aptrakušas mušas ap pats zini ko.
Vēsturē tam ir bijuši daudzi piemēri – tulpes, zelts, interneta kompānijas, vēl kaut kas.
Par karstajiem ieguldījumiem sākumā runā tikai speciālisti – cilvēki, kas patiešām saprot, kas tas ir.
Nākošie rindā parādās spekulanti – cerībā uz ātru peļņu.
Beidzot ballītei pieslēdzas arī krāpnieki, kas cer ātri nopelnīt uz lētticīgo rēķina.
Paiet laiks un par karstajiem ieguldījumiem runā VISI. Tavs draugs un tavs fāteris. Tavs kolēģis un tavs frizieris. Tavs dzīvesbiedrs un svešinieks, ar ko sāki runāt sporta zāles pirtī.
Visbeidzot tu redzi, ka tavā paziņu lokā sāk parādīties cilvēki, kas no karstuma sākuši kaut ko pelnīt.
Drīz vien tu sev sāc uzdot jautājumu: “Nu, paga, vai es kāds muļķis? Kāpēc es nevarētu sākt pelnīt, ja PAT VIŅŠ var?”
Un šeit ieslēdzas FOMO (fear of missing out / bailes nokavēt vai palaist garām)
Tu sāc dzirdēt frāzes: “Ilgi jau tas vairs tā nevilksies. Labāk lec iekšā, kamēr vēl vari”. Vai arī tieši otrādi – “šis taču nekur nepazudīs. Tas viss ir tikai agrīnā stadijā. Pievienojies, jo tas tikai vēl augs un augs!”.
Un tu lec!
Pāri debess malai.
Lec!
Pāri vientuļām salām.
Lec pat, ja nezini kur!
🎶 🎶
Lec iekšā karstajā ieguldījumā, jo tas padara bagātus visus – pienācis arī tavs laiks. Yess!
Bet te Valters krata gaisā pirkstu un saka “Bet…!”
Pirms meties iekšā, uztaisi zoom-out un padomā.
Vai tas ir kaut kas saprātīgs? Vai arī…
“Paņem šo tableti – būs baigi labi. Liekais svars pats kusīs nost no vēdera.”
“Ieliec tikai 1 tūkstoti un gada beigās dabūsi 10 tūkstošus! Es zinu čomu, kas vispār nopelnīja zini cik???”
Nē, draugi, es neesmu kripto heiteris. Šis raksts arī nav tikai par kripto, bet par principu.
Karstie ieguldījumi ir bijuši iepriekš un būs vēl arī nākotnē. Tas nav nekas jauns.
Bet – vai tu apzinies potenciālos riskus?
Mazs ieskats vēturē, kad Limp Bizkit vēl bija slaveni.
Tiem, kas piedzima 2000’šo sākumā, iespējams, šis būs neliels šoks. Bet agrāk nebija internets. Vismaz ne tik publiski pieejams un pat ne tuvu tik populārs, kā tas ir šobrīd.
Es atceros, būdams ļoti mazs Valters – kad vēl dzīvoju Bārbelē un dienas highlights bija nomizot lazdas zaru un zvetēt nātres – mums mājā ieveda pirmo datoru. Būdams ģimenes huligāns, man, protams, pirmajam vajadzēja tur apsēsties un kaut ko nospiest. Taču es ātri sapratu, ka spēlēties ar pelē esošo bumbiņu ir interesantāk, jo pašā datorā priekš manis nekā interesanta nebija.
Atpakaļ pie vēstures.
Pirmsākumos par datoriem un internetu runāja tikai speciālisti, kurus lielākā daļa nesaprata.
Kad internets sāka kļūt populārāks, parādījās n’tās interneta kompānijas. Ļaudīm likās, ka tikai tāpēc, ka uzņēmums ir internetā – viss aizies! Nav svarīgi, kas tas ir pēc būtības – ja ir “uz interneta” bāzēts, tad noteikti labs projekts!
Un cilvēki naudu ieguldīja visur. Uzticējās gan tādiem džekiem, kā Bils Geits un Stīvs Džobs, gan krāpniekiem, kas tikai gribēja savākt naudu un pazust līdz ar galiem, gan arī neprašām un projektiem, kas bija nolemti jau no pirmās dienas.
Bet viss bija tik karsts, ka daudzi nedomāja līdzi. Jo nedrīkstēja palaist garām iespēju nopelnīt.
Un tad… burbulis sprāga, tirgus gāzās.
Tas ir NASDAQ indekss, kuram liels uzsvars ir tieši uz tehnoloģiju kompānijām.
Milzīgs kritums – līdz pat 80%.
Iedomājies – tu ieguldīji 10’000€ un tev ir palikuši kontā ap 2’000€. Vāks, ne?
Protams – bija arī daudzi tādi, kas ielēca īstajā brīdī, pārdeva īstajā brīdī, un arī nopelnīja. Bet ļoti daudzi – es pat atļautos teikt lielākā daļa – pazaudēja.
Pazaudēja krāpnieku shēmās, pazaudēja vienkārši sliktos projektos ar nemākulīgu vadību, vai arī pazaudēja, jo nobijās no tirgus krituma un izņēma naudu pirms tirgus atkopjas, kaut arī bija ieguldījuši sakarīgās kompānijās (par šo principu es pastāstīšu sīkāk citā rakstā).
Vai tas nozīmē, ka mūsdienās vairs nav internets un datori?
Nebūt nē – un kā vēl ir! Tā patiešām arī bija nākotne!
Šobrīd tas liekas ļoti triviāli un pašsaprotami, ko dators un internets nozīmē mūsu dzīvē. Bet 20 gadus atpakaļ daudzi bija kā mazais Valters, kam zvetēt nātres likās lietderīgāk nekā mācīties datoru. Vairumam nebija patiešām īsta izpratne par tehnoloģijas nākotni.
Paprasi savai mammai vai tētim, vai paskaties veco Sex and The City seriālu un redzēsi, kā Kerija nesaprata, kāpēc viņai būtu nepieciešams e-pasts.
Bet vai tas nozīmē, ka liela daļa no burbulī esošajām firmām un solījumiem pazuda līdz ar galiem?
Jā, pretty much.
Vai tā bija krāpniecība vai vienkārši neizdevies projekts – tās jau ir detaļas. Bet ļoooooooti daudzi pazuda. Bet čupiņa arī palika, kas šodien stāv uz abām kājām ļoti spēcīgi.
Vai es tagad cenšos pateikt, ka kripto pasaule nākotnē būs tik pat liela daļa no mūsu dzīves, kā internets un dators šobrīd?
Varbūt jā, varbūt nē. Es neesmu pietiekami kompetents šajā tēmā, lai spētu argumentēt par vai pret šo ideju. Kā arī esmu pazaudējis savu kristāla bumbu, kurā mēdzu pareģot nākotni.
Bet – ja arī ilgtermiņā kripto būs super svarīga tehnoloģija – mana rezerves kristāla bumba grib domāt, ka pašreizējais burbulis vienā brīdī varētu sprāgt, lielākā daļa no šī brīža projektiem varētu pazust līdz ar galiem, un lielākā daļa no investoriem – traki apdedzināties.
Neaizmirsti, ka cilvēks ir spējīgs domāt līdzi un kritiski izvērtēt lietas.
Kaķis to nevar, bet tu vari. Varbūt kaķis arī var – es īstenībā nezinu.
Bet tomēr.
Ja tev kāds sola debesu brīnumus – vienalga vai tas ir zelts, kripto, akcijas, brīnumainas diētas, guru pakalpojumi vai labi apmaksāts darbs ārzemēs bez līguma – padomā, vai tas ir saprātīgs plāns vai tomēr brīnumpulverītis.
Vai tu patiešām saproti, kas tas tāds ir, kur tu liec iekšā savu naudu? Vai arī tu vienkārši skrien pakaļ čomu stāstiem? Vai varbūt tevi pārliecināja labs Youtube video (jo internetā taču neviens nemelo)?
Ja tu esi eksperts un esi patiešām pārliecināts, ka pārzini tēmu, tad uz priekšu. Es novelku cepuri tavā priekšā un novēlu laimīgu ceļu, lai viss izdodas.
Bet citādi – kad runa ir par karstajiem ieguldījumiem – labāk esi prātīgs.
Ja gadījumā notiek sliktākais scenārijs, vai esi gatavs tam, ka tava ieguldījuma vērtība var nokrist pa 50%? 80%? Pazust pavisam?
Labs princips, ko paturēt prātā – ja patiešām vēlies riskēt (go big or go home), tad labāk riskē tikai ar līdzekļiem, kurus vari atļauties pazaudēt.
P.S.
Šis ir pirmais no rakstiem manā “Lietas, kas jāzina” sērijā, kur centīšos vienkāršā un izklaidējošā tonī pastāstīt pamata lietas, kas ikvienam būtu jāzina, pirms vilkt naudu ārā no kabatas un mesties ieguldījumu pasaulē.
Ja raksts likās interesants un noderīgs – padalies ar draugiem.
Lapas apakšā pieraksties jaunumiem, lai saņemtu šādus tādus līdzīgus rakstiņus savā e-pastā!
