Latvijas brīvdienu māju fenomens manām acīm ir vienkārši kaut kas cits.
150 eur par nakti + 50 eur par pirti + 70 eur par karsto kublu, kur nereti sarunāto plkst. 21:00 vietā bez hidras var ielīst tikai ap plkst. 00:00.
Nesen ar draugiem smējāmies, ka pie esošajām degvielas cenām nav īsti atšķirība vai rīdzinieks pavada nedēļas nogali brīvdienu mājā pie Pāvilostas, vai aizlido uz Berlīni.
Bet stāsts nav par to, ko es domāju par Latvijas lauku tūrismu. Stāsts ir par to, kas Tevi padara laimīgu.
Zinu dažādus cilvēkus, kas atpūšas dažādos veidos – pavada brīvdienas Latvijas lauku kūrortā, lido uz Berlīni, sēž mājās pie TV vai paliek teltī pie ezera – katram savs.
Bet vai visi ir vienlīdz laimīgi?
Varbūt cilvēks ar čiponiem pie TV nedēļas nogales beigās ir laimīgāks nekā tas, kurš pavadīja brīvdienas ar skatu uz jūru.
Laika gaitā esmu iemācījies identificēt, (1) kas ir tās lietas, kas man rada prieku, un (2) kas ir tās, pēc kurām es jūtos vainīgs par tēriņiem, kaut teorētiski esmu atpūties un labi pavadījis laiku.
Es trenēju sevi darīt vairāk pirmo, un maksimāli izvairīties no otrā.
Mēs ar Zani laika gaitā esam sapratuši, ka Latvijas brīvdienu māju tūrisms nav mūsu štelle. Visu cieņu cilvēkiem, kas nodarbojas ar šiem biznesiem, bet man tam ir žēl naudu. Esam ar draugiem pavadījuši foršas, jautras nedēļas nogales foršās vietās. Taču, apzinoties, ka iztērēji teju 400 eur uz nedēļas nogali diviem, estot 2h braucienā no mājām, nelaiž vaļā doma, ko citu jēdzīgāku ar šo naudu būtu varējis izdarīt.
Līdzīgi mūs arī nepiesaista nedēļas nogales lidojumu ideja. Man personīgi tam ir žēl laiku, plus es ienīstu lidostas un cilvēku drūzmas. Ceļā patērētais laiks un lidostas “emocionālais pārdzīvojums” man neliekas tā vērts, lai pavadītu divas naktis Berlīnē.
Mums abiem ir savi biznesi, un īsta atpūta priekš mums ir situācija, kurā varam no tiem pilnībā atslēgties.
Esam sapratuši, ka vislabāk “palaiž vaļā” tieši jūra un koki. Mums patīk aizbraukt uz vietu ar ļoti sliktu internetu – kempingu, mežmalu, jūras krastu – iekarināt hamokus (šūpuļtīklus) kokos, iekurināt uguni un vienkārši nedarīt neko.
Slikts internets ir obligāta prasība, pretējā gadījumā ir kārdinājums strādāt. Ugunskurs arī ir samērā obligāts, jo tad ir aktivitāte – lasīt zarus.
Arī kabatai šāds pasākums ir pa prātam. Nesen pavadījām izcilu nedēļas nogali kempingā, un iztērējām zem 80 eur uz abiem.
Ja paliktu random mežmalā, būtu lētāk. Bet ir lietas, ko es labprāt nedaru krūmos, tā kā kempings ir laba alternatīva.
Otrs scenārijs, kur var patiešām atpūsties, ir ceļojums uz 3+ nedēļām. Tipiski paiet nedēļa, kamēr smadzenes pārslēdzas uz atpūtas režīmu un, ja tajā brīdī jau jābrauc atpakaļ, tad nekāda atpūšanās nav sanākusi. Šādi braucieni mums sanāk retāk, bet tie rada NESALĪDIZNĀMI lielāku prieku nekā 1 nedēļas braucieni.
Es cenšos naudu tērēt apzināti.
Tērēt gandrīz vai nedomājot uz lietām, kuras mani padara priecīgu vai kas tiešām ir nepieciešamas, un brutāli taupīt uz lietām, kuras man nav svarīgas.
Daudziem liekas, ka es, kā personīgo finanšu treneris, kratu ar pirkstu uz katru tēriņu un lamāju cilvēkus, kas pērk kapučino kafejnīcās.
Tā nav.
Paprasi Zanei – viņai bieži vien vajag mani apturēt no stulbiem pirkumiem.
Bet tajā pašā laikā es ikdienas kedas valkāju, līdz pirksts sāk līst ārā un Zanei ir kauns ar mani iet cilvēkos. Jaunu datoru pērku reizi 10 gados, telefonu mainu ik pa 5 gadiem.
Esmu jau iepriekš rakstījis, ka neesmu dabīgs krājējs. Man labāk padodas tērēšana. Bet es esmu izveidojis sev sistēmas, pēc kurām tērēju naudu apzināti un pārliecinos, ka daļu naudiņas atlieku svarīgākiem ilgtermiņa mērķiem.
Personīgās finanses nav par taupīšanu un netērēšanu.
Tāpat, kā ekonomista profesija nenozīmē ekonomēt naudu.
Personīgās finanses nozīmē dzīvot labu, priecīgu un sabalansētu dzīvi ar saviem ienākumiem – un mācēt celt ienākumus, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.
Tās ir par apzinātu tērēšanu un sapratīgu rīkošanos ar savu naudu.
Tērēt uz lietām, kas dzīvei nes prieku un vērtību, un netērēt uz lietām, kas nav svarīgas.
Tas ir mācēt neiztērēt visu, ko nopelni.
Un to, ko neiztērē, ieguldi.
Kādi tēriņi Tevi padara patiešām priecīgu?
Identificē tos.
Atvēli tiem naudas summu, ko labprāt iztērē bez žēlastības, taču esi maksimāli priecīgs.
Bet brutāli apcērp tēriņus uz lietām, kas nenes laimi dzīvē un liek tev justies vainīgam.
Neiztērē visu, ko nopelni un ieguldi to, kas paliek pāri.
Starp citu, te pāris bildes no mūsu nedēļas nogales kempingā.
