Aizvadītās sestdienas e-pastā es minēju, ka tiecos investēt vismaz 30% no ienākumiem, un Einārs godīgi jautāja – vai tas nav ļoti daudz?

‍

Vai 10% nav pietiekami?

‍

Ļoti labs jautājums.

Atbilde uz to ir mans mīļākais pretjautājums – kāpēc tu investē naudu? Kāds ir tavs mērķis?

Ja mērķis ir “vienkārši kaut ko iekrāt”...  

… tad investēt var €4 mēnesī, var €500, var 7% no ienākumiem, 85% no ienākumiem…

Tā teikt, kāda starpība?

Visos gadījumos kaut ko sanāks iekrāt.

Taču, ja Tev ir konkrēts mērķis…

Piemēram, nodrošināt vecumdienas,

uzkrāt pirmajai iemaksai nekustamajam īpašumam,

uzkrāt bērna augstskolas izmaksām,

daļēji pasīvie ienākumi līdz 55 gadu vecumam, kas nosegtu pamatvajadzības…

… tad mums vairs neder vienkārši “kaut ko” likt malā.

Ir vajadzīga konkrēta stratēģija, lai nonāktu līdz konkrētam rezultātam.

Paliekot vecākam, es personīgi gribētu strādāt arvien mazāk.

Kādā brīdī dzīvē gribētu nonākt punktā, kur saprotu, ka naudas dēļ strādāt vairs nav nepieciešams, jo investīcijas var nosegt manus izdevumus.

Domāju būtu forši šo sasniegt pirms esmu vecs vīrs, lai varu vēl pienācīgi baudīt dzīvi, neuztraucoties par naudu.

Rupji rēķinot, ja liec malā 30% no ienākumiem, šajā punktā vari nonākt 25-30 gadu laikā.

Tā kā šo piekopju jau pāris gadus, domāju mērķi varēšu sasniegt piecdesmit-kaut-kas gados.

Esmu gatavs šodien nedaudz vairāk sevi disciplinēt šodien, lai samērā agrāk varu pārstāt strādāt un nav obligāti jārukā līdz pensijas vecumam – vai varbūt vēl ilgāk.

‍

‍