Aktīvs dzīvesveids ir mans vaļasprieks. Regulāri eju uz sporta zāli, skrienu, daru visu ko. Kad biju jaunāks, spēlēju dažādus komandu sportus. Manuprāt, vienmēr esmu bijis aktīvāks par vidējo Džonsonu.
Savā laikā esmu arī ļoti daudz interesējies par sporta uzturu. Gan lasīju grāmatas, gan sekoju Youtubā dažādiem kačokiem, skatījos vebinārus. Joprojām jūtos pārliecināts, ka orientējos tēmā.
Ik pa laikam arī patrenējos kopā ar treneri. Vienmēr eju pie Ginta Valdmaņa. Manuprāt, krutākais džeks Latvijā, no kā mācīties ne tikai par sportu, bet arī par veselīgu dzīvesveidu un ko tas nozīmē plašākā kontekstā.
Nē, Gints man nemaksā par reklāmu. Viņš vienkārši ir cilvēks, kuru man tiešām nav kauns ieteikt ikvienam, kurš meklē privāto treneri.
Dažus gadus atpakaļ man bija uznācis kaut kāds trakums un biju izdomājis “uzkačāties”.
Gāju pie Ginta, izstāstīju savu plānu. Gints jau redzēja 5 soļus uz priekšu un uzreiz jautāja, ko esmu plānojis darīt ar ēšanu.
Es viņam lepns pastāstu, ka plānoju ēst to, dzert šito.
Pēkšņi redzu Ginta sejā tādu smīnu, it kā sīcis fāterim stāstītu, kā viņš tūlīt būvēs kokā štābiņu ar skrūvgriezi un naglām.
“Priekš kam tev tas vajadzīgs?”
Gints teica ar to pašu smīnu, viņa balsī dzirdot, ka mans plāns ir metams.
“Nu… kā? Manuprāt, A tev vajag tam, B tev vajag šitam…” es kaut kā stostīju ārā.
Gints krata galvu pa labi, pa kreisi: “Tev vispār tas nav vajadzīgs. Aizmirsti par šitiem A un B, tev patiesībā vajag X, Y un Z”.
Man no kauna tajā brīdī gribējās ielīst zemē.
Es no vienas puses jutos nedaudz aizskarts. Es taču neesmu muļķis. Tomēr esmu diezgan daudz interesējies par tēmu. Man likās, ka šo to zinu.
Bet tajā pašā laikā es apzinos, ka Gints izskatās, kā notetovēta grieķu statuja, kamēr es no savas mini riepiņas cenšos tikt vaļā jau desmit gadus. Drīzāk viņš zina un saprot kaut ko nedaudz vairāk par mani.
Tajā brīdī es sāku apšaubīt, ko gadiem biju lasījis un mācījies par sporta uzturu. Kas vēl no tā ir pilnīgs sviests?
Es finanšu pasaulē esmu kādu laiku un šo to saprotu.
Man regulāri sanāk satikt pašmācības treiderus un akciju ekspertus, kas – tieši tāpat kā es ar sporta uzturu – skatās Youtubā video, lasa Redditu un cenšas saprast finanšu lietas.
Un tas nav nekas slikts.
Liela daļa Latvijas vispār uzskata, ka finansists ir zaglis un akciju tirgus ir kazino. Tāpēc manās acīs katrs cilvēks, kas interesējas par tēmu, saņem vienu respekta coinu no manis (vērtība neizmērāma).
Bet…
Runājot ar šiem cilvēkiem, es bieži dzirdu, ka viņi ir samācījušies visādus terminus, kā, piemēram, futures, options, swaps, technical analysis, candle sticks. Viņi aizrautīgi stāsta, kā “atkoduši”, ka uzņēmums ABC gada pārskatā paredzējis lielāku budžetu R&D (research and development), kas nozīmē, ka viņam akcijas cena celsies, un citas muļķības.
Šāds “es atradu gada pārskatā…” variants ir līdzīgi, kā jauns ģitārists tev stāsta gudrības, un tad vienīgā dziesma, ko viņš māk, ir kokainā ritmā izmocīts Oasis Wonderwall vai Smoke On The Water rifiņš.
Kad es dzirdu šādas runas, es jūtos kā Gints, kuram nemarinēts gurķis pasniedz savu treniņu māsterplānu, un man vienkārši gribas smaidīt un prasīt:
“Priekš kam tev tas vajadzīgs?”
Atvasinātajiem finanšu instrumentiem ir sava vieta šajā pasaulē, bet, ja tu lasi manu blogu, tā vieta visdrīzāk nav tavā ieguldījumu portfelī. Pretējā gadījumā es lasītu tavu blogu.
Bieži vien, kad šiem cilvēkiem jautāju, kas vispār ir akcijas un kādēļ tu no tām pelni naudu, es nesaņemu konkrētu atbildi. Man sāk stāstīt, kas ir futures contracts un kā tu vari likt stop lossus mistiska CFD brokera lapā.
Ja tu prasi cilvēkam, kas ir zemene un kāpēc viņa dārzā aug, bet tev pretī stāsta, kā no kartupeļiem jālasa kolorado vaboles sālsūdens burciņā (jā, esmu vecs un uzaugu laukos, tātad esmu to darījis), tad tu saproti, ka cilvēks nemaz nesaprata jautājumu.
Tāpēc šodienas rakstā es gribu uztaisīt tādu kā zoom-out un pastāstīt ļoti, ļoti vienkāršā valodā, kas īsti ir akcijas. Un tad nākošajā rakstā es pastāstīšu, kāpēc tu vari pelnīt naudu no akcijām, un kāpēc akciju vērtība staigā uz augšu un uz leju.
#1 Ja tev pieder uzņēmuma akcijas, tev pieder daļa no uzņēmuma.
Pilnīgi izdomāts piemērs. Iedomājies ir divi draugi – Ilmārs un Edgars. Viņi izdomā kopā taisīt bāru. Abi uzņēmumā iegulda 10’000 eiro, tātad katram pieder 50% no uzņēmuma.
Katru reizi, kad ir jāpieņem kāds lielāks lēmums, viņi var kopīgi lemt – darām tā vai labāk šitā. Abi ir ieinteresēti, lai uzņēmumam iet labi. Ja uzņēmums nopelna mēnesī 8’000 eiro, tad gan Ilmāram, gan Edgaram katram pienākas 4’000 eiro (puse no peļņas).
Diezgan saprotami, vai ne?
Ja tu atver brokera kontu un biržā nopērc akcijas, darbojas tieši tas pats princips.
Tu esi nopircis Teslas akcijas, tātad tu esi Teslas līdzīpašnieks. Tu vari doties uz akcionāru sapulcēm, kur spriež par lietām. Tev pienākas daļa no uzņēmuma peļņas (dividendes).
**Tas ir tad, ja tu esi faktiski nopircis uzņēmuma akcijas nevis sintētisku instrumentu, kā, piemēram, CFD, kas ir primāri paredzēts spekulācijai.
Pēc būtības tas ir tieši tik pat vienkārši kā Ilmāram ar Edgaru.
Praksē ir nedaudz sarežģītāk. Ir dažāda veida akcijas ar dažādām tiesībām. Lielām korporācijām ikdienas lēmumus (t.sk. lēmumu izmaksāt dividendes) pieņem valde nevis akcionāri, u.c. Bet parastam Valteram, kas dzīvo Rīgā, nav tik ļoti svarīgi zināt visas šīs detaļas.
Ja tu nopērc uzņēmuma akcijas, tas nav nekas mistisks, abstrakts vai nesaprotams. Tu esi uzņēmuma līdzīpašnieks, tev ir balsstiesības un tev pienākas daļa no peļņas.
#2 Kotēties biržā vai “izlaist akcijas” primāri ir finansējuma piesaistīšanas mehānisms.
Ilmārs ar Edgaru ir nolēmuši attīstīt biznesu – vērt vaļā vēl vienu bāru un picēriju (joprojām izdomāts piemērs). Bet viņiem vajag 60’000 eiro, kuru viņiem nav.
Vienkārši skatoties, ir divi varianti, ko viņi var darīt – aizņemties naudu vai piesaistīt investoru.
Viņi sāk ar banku. Bankas acīs viņi ir bīstami (nevis bandīti ādas jakās, bet riskants projekts), summa ir liela, banka negrib iesaistīties.
Viņi tālāk meklē privātu aizdevēju. Aizdevējs prasa samērā dārgus procentus, prasa ieķīlāt visu līdz pat omes Pasātam, lai nodrošinātu aizdevumu. Ja kaut kas nesaiet, tad viņi paliek bez biksēm un ome – bez Pasāta (sestdienas tirgus brauciens iet secen).
Beidzot viņi izdomā meklēt investoru. Investors Niklāvs ir gatavs nopirkt 30% biznesa par 60’000 eiro. Ilmāram un Edgaram ir jāatsakās no daļas biznesa, bet investors ar tevi ir, tā teikt, vienā laivā. Viņš ir ieinteresēts, lai tev iet labi, lai bizness aug un pelna, jo no tā augs arī viņa ieguldījums un iekritīs kabatā daļa no peļņas.
Sākumā ikviens uzņēmums ir privāts uzņēmums, kurš aug, attīstās, aizņemas naudu no kredītiestādēm vai piesaista privātus investorus, lai attīstītu projektus, varbūt pat izlaiž kādu obligāciju (vēl viens naudas aizņemšanās veids), un brīdī, kad padomā ir patiešām BAIGIE plāni, tad ir pienācis laiks “izlaist akcijas”, kotēties biržā, taisīt IPO (initial public offering).
Tajā brīdī uzņēmums kļūst, piemēram, no SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) par AS (akciju sabiedrība), un tā akcijas vari nopirkt gan Tu, gan kaimiņš Māris.
**Visas Akciju sabiedrības ne vienmēr obligāti kotējas biržā. Uzņēmums var būt AS, bet tajā pašā laikā piederēt privātiem investoriem.
- Tipiski pirmais un galvenais iemesls akciju izlaišanai ir papildus finansējuma piesaiste. Var gadīties, ka šādā veidā sanāk piesaistīt ļoti daudz naudu.
- Otrais, tas var būt veids, kā sākotnējiem investoriem nodrošināt likviditāti. Tas nozīmē, ka, piemēram, Niklāvs gribētu pārdot savas uzņēmuma daļas par 100’000 eiro. Atrast viņam Džonsonu ar 100’000 eiro, kas gribētu pirkt 30% no uzņēmuma, varētu nebūt viegli. Bet gan jau atrastos 100 cilvēki, kas katrs būtu gatavi nopirkt 0.3% uzņēmuma par 1’000 eiro.
- Un trešais, kotējoties biržā tu vari celt uzņēmuma vērtību. Ja daudziem cilvēkiem tavs uzņēmums liekas labs, viņi ir gatavi pirkt uzņēmuma akcijas par dārgu cenu, tad uzņēmuma vērtība aug. Tas ne vienmēr ir garantēts, bet tas ir potenciāli viens no iemesliem. Ja vērtība aug, tas ir labi.
Tas ļoti lielos vilcienos paskaidro, kas ir akcijas un kā tās strādā.
Uzņēmums nav nekas mistisks. Tu ej uz darbu katru dienu, tu strādā, radi vērtību, klienti par to maksā. Nopirkt daļu no uzņēmuma arī nav nekas mistisks. Cilvēki rada uzņēmumus, pērk un pārdod uzņēmumus katru dienu.
Bet, kad tas tiek pasniegts filmās, ekrānā vai uz grafika, tad pēkšņi tas sāk likties kā kaut kas mistisks.
Tā nevajadzētu būt. Akcijas pēc būtības ir ļoti viegli saprotama lieta.
Nākošajā rakstā es pastāstīšu, kāpēc tu vari pelnīt naudu no ieguldīšanas akciju tirgū, kādēļ ieguldīšana akcijās aizsargā tavus uzkrājumus no inflācijas un kādēļ akciju vērtība staigā uz augšu un uz leju.
Komentārs visiem profesionālajiem finansitiem, kas, lasot šo blogu, svīda un lamājās “jā, bet īstenībā tā un īstenībā šitā”. Es ceru, ka jūs sapratīsiet, ka šis raksts nav paredzēts tam, lai paskaidrotu, katru tehnisko detaļu par akcijām, biržām un citiem procesiem. Es ļoti labi apzinos un izceļu faktu, ka šis ir vienkāršots skaidrojums, lai izprastu konceptu pēc būtības.
Valteram no Rīgas nav vajadzīgs zināt katru bioķīmisko reakciju ķermenī. Bet ir svarīgi saprast lielo bildi – visdrīzāk baltmaize un kola nav laba, bet kāposts un brokolis ir.
Līdzīgi par akcijām. Ir svarīgi saprast, ka tas nav abstrakts papīrītis vai kaut kas mega sarežģīts, bet pēc būtības koncepts ir ļoti skaidri saprotams.
Ja pēc būtības ir saprotams, tad no tā nav jābaidās. Un, ja nav jābaidās, tad jau var sākt lēnām pieļaut iespēju, ka kādu dienu varētu apsvērt ideju par ieguldīšanu, kas mūs padara bagātākus, nevis turēt visu naudu krājkontā, kur to ņam ņam apēd inflācija un padara mūs nabagākus.
Šis ir viens no rakstiem manā “Lietas, kas jāzina” sērijā, kur centīšos vienkāršā un izklaidējošā tonī pastāstīt pamata lietas, kas ikvienam būtu jāzina, pirms vilkt naudu ārā no kabatas un mesties ieguldījumu pasaulē.
Ja raksts likās interesants un noderīgs – padalies ar draugiem.
Lapas apakšā pieraksties jaunumiem, lai saņemtu šādus tādus līdzīgus rakstiņus savā e-pastā!
